Latja.lv LJA pētniece Renāte Kalniņa uzsāk pētījumu zaļo tehnoloģiju risinājumi kuģa eko-efektivitātes paaugstināšanai - Latja.lv
previous arrow
next arrow
Shadow
Slider

LJA pētniece Renāte Kalniņa uzsāk pētījumu zaļo tehnoloģiju risinājumi kuģa eko-efektivitātes paaugstināšanai

 

 

Pēcdoktorantūras ietvaros Latvijas Jūras akadēmijas pētniece Renāte Kalniņa uzsāk pētījumu zaļās tehnoloģijas risinājumi kuģa eko-efektivitātes paaugstināšanai Baltijas jūras vides ilgtspējībai un cilvēka veselības apdraudējuma samazināšanai.

Latvijas Jūras akadēmijas pētniece Renāte Kalniņa pēcdoktorantūras ietvaros uzsāk īstenot pētījumu – Zaļās  tehnoloģijas risinājumi kuģa eko-efektivitātes paaugstināšanai Baltijas jūras vides ilgtspējībai un cilvēka veselības apdraudējuma samazināšanai.

Pētniece Renāte Kalniņa Latvijas Jūras akadēmijā uzsāk īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītītu  pēcdoktorantūras pētniecības projektu – Zaļās  tehnoloģijas risinājumi kuģa eko-efektivitātes paaugstināšanai Baltijas jūras vides ilgtspējībai un cilvēka veselības apdraudējuma samazināšanai. Pētījuma zinātniskais mērķis ir izstrādāt inovatīvas kuģa balasta ūdens un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas iekārtas, integrējot tajās zaļos tehnoloģiskos risinājumus. Pētījuma galvenā uzmanība tiek pievērsta inovatīvu tehnoloģisko iekārtu prototipu izstrādei, kas veicinās kuģa eko-efektivitātes paaugstināšanos un ekoloģisko stabilitāti jūrā, kas tādējādi sekmēs apdraudējuma samazināšanos cilvēka veselībai. Latvijā līdz šim nav veltīta pietiekama uzmanība pētījumiem par zaļo tehnoloģisko risinājumu pielietojumu kuģu ekoloģiskās efektivitātes (eko-efektivitātes) paaugstināšanai, tāpēc pētniecības projekta rezultāti sniegs būtisku ieguldījumu Baltijas jūras vides ilgtspējības problēmu risināšanā. 

Projekta Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/477 „Zaļās tehnoloģijas risinājumi kuģa eko-efektivitātes paaugstināšanai Baltijas jūras vides ilgtspējībai un cilvēka veselības apdraudējuma samazināšanai”.

Sadarbības iestāde: VIAA. Projekta ilgums: 36 mēneši. Projekta kopējās izmaksas ir 133 805,88 EUR, no kurām 85 % (113 734,98 EUR) ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

 

Rezultāti:

  • Sagatavots un iesniegts starptautiskai zinātniskai konferencei „Transport Means 2020” raksts: R. Kalniņa, I. Ivaņinoka „Treatment Methods of Ships Sewage: A theoretical analysis”.  
  • No 25.06.2020. līdz 08.07.2020. mobilitāte Klaipēdas Universitātē, apmeklēta Klaipēdas Universitātes Jūras tehnoloģiju un Dabas zinātņu fakultāte, Jūras pētniecības institūts un Zivsaimniecības un akvakultūras laboratorija. Tikšanās laikā ar Dr. R. Mickevicieni, Dr.J. Janutienieni, Dr. S. Oleninu, Dr. G. Srebalieni, Dr. A. Balčiūnu, G. Narvilu un doktoranti G. Šateikieni tika prezentēti postodoc projekta Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/477 mērķi, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti. Apspriesta turpmākā sadarbība ar KU Jūras pētniecības institūtu pētniekiem Dr. S. Oleninu, Dr. G. Srebalieni un Dr. A. Balčiūnu par pasažieru kuģu balasta ūdens un notekūdeņu piesārņojuma ar mikroplastmasu izpēti, kā arī par mikroplastmasas izdalīšanas metodēm un laboratorijas iekārtu izmantošanu.

 

Rezultāti:

Valsts izglītības attīstības aģentūrā 14.08.2020. iesniegts pirmais pārskats par periodu no 01.04.2020. – 31.07.2020. pētniecības pieteikumam Nr.1.1.1.2/VIAA/3/19/477 un apstiprināta pētniecības turpināšana.

Laika periodā no 03.08.2020. – 28.08.2020. noritēja otrā mobilitātes vizīte uz Klaipēdas Universitāti, bet no 07.09.2020. – 26.10.2020. ilga trešā mobilitātes vizīte. Tā noritēja Klaipēdas Universitātes Jūras Pētniecības institūtā un Jūras tehnoloģiju un Dabas zinātņu fakultātē. Šajā laikā tika apgūta mikroplastmasas izdalīšanas metodika no dažādām ūdens matricām un vizuāla tās identificēšana. Veikti pētījumi saistībā ar mikroplastmasas izdalīšanas metodikas pilnveidi no kuģa notekūdeņiem. Ievākti no dažādiem kuģiem notekūdens un balasta ūdens paraugi fizikāli / ķīmiskiem testiem. No kuģu notekūdens un balasta ūdens paraugiem izdalīta un identificēta mikroplastmasa. Eksperimentāli pārbaudīta nerūsējošā tērauda ar cieto pārklājumu korozijizturība imitētos jūras vides apstākļos, pielietojumam balasta ūdens attīrīšanas sistēmas mehāniskās attīrīšanas procesa tehnoloģiskajās iekārtās. Pētīta un analizēta jaunākā zinātniskā un metodiskā literatūra dažādās datu bāzēs, kuras abonē Klaipēdas Universitāte. Tādējādi 26.10.2020. noslēdzās plānotais 3 mēnešu mobilitātes brauciens uz Klaipēdas Universitāti.

No 30.09.2020. – 02.10.2020. ņemta dalība starptautiskā zinātniskā konferencē „Transport Means 2020”, kas noritēja attālināti, tiešsaistes platformā ZOOM. Konferencē prezentēti rakstā: R. Kalniņa, I. Ivaņinoka „Treatment Methods of Ships Sewage: A theoretical analysis” atspoguļotie rezultāti.

          Šajā periodā noritēja arī darbs pie zinātniskā raksta par nerūsējošā tērauda ar cieto pārklājumu korozijizturību imitētos jūras vides apstākļos. Rezultātā tika sagatavots un iesniegts publicēšanai raksts žurnālā “Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” Renate Kalnina*, Valdis Priednieks, Kristaps Lukins, Aleksandrs Gasparjans, Astrida Rijkure „Corrosion and Electrochemical Impepedance Spectroscopy of thin TiAlN and TiCN PVD Coatings for Protection of Ballast Water Screen Filtrs”.

          Saņemts apstiprinājums par raksta publicēšanu žurnālā “Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” 2021. gada sākumā.

Laika periodā no 01. 12. 2020. –  31. 03. 2021. veiktās darbības:

       Valsts izglītības attīstības aģentūrā 14.12.2020. iesniegts otrais pārskats par periodu no 01.08.2020. – 30.11.2020. pētniecības pieteikumam Nr.1.1.1.2/VIAA/3/19/477 un apstiprināta pētniecības turpināšana.

      Analizēti izdalīto mikroplastmasas daļiņu, kuras ievāktas no dažādu kuģu pelēko notekūdeņu paraugiem, iegūtie SEM un ATR FT-IR rezultāti, un identificēts nezināmo mikroplastmasas daļiņu plastmasas tips. Atklāta pastāvoša sakarība starp kuģa pelēko ūdeņu fizikālajiem/ķīmiskajiem rādītājiem un mikroplastmasas daļiņu koncentrāciju.

      Izstrādāts konceptuāls modelis (ideja/draft stadija) kuģa pelēkā ūdens un disperģēto pārtikas atkritumu apstrādes sistēmai uz kuģa, kas nodrošinātu attīrīt ūdeņus, lai tos atgrieztu kuģu tehniskā ūdens sistēmā atkārtotai izmantošanai. Pelēkā ūdens attīrīšanai uz kuģa (it īpaši uz pasažieru kuģiem) ir būtiska nozīme, jo tas veido vislielāko kuģa notekūdeņu daļu. MARPOL 73/78 konvencijas IV tehniskais pielikums neregulē pelēkā ūdens izvadīšanu un nav prasību par tā attīrīšanu. Veikto analīžu rezultāti dažādu kuģu pelēkajiem ūdeņiem liecina, ka tajos esošo piesārņotāju koncentrācija ir augstāka nekā komunālajiem ūdeņiem, tādējādi to izvadīšana, nepārkāpjot MARPOL 73/78 konvencijas prasības, var radīt draudus apkārtējai videi.

    Pelēkā ūdens apstrādes sistēmas modeļa praktiskai izstrādei bija nepieciešams iepazīties ar vairākiem pētījumiem šajās nozarē, standartiem un virkni speciālās literatūras. Izpētīta un analizēta zinātniskā literatūra par dabīgo materiālu pielietojuma iespējām notekūdeņu attīrīšanā, raugoties no materiāla dzīves cikla aspekta un otrreizējas pārstrādes iespējām izmantotajiem pelēkā ūdens attīrīšanas filtriem.

    Ņemta dalība valsts izglītības attīstības aģentūras Nacionālais kontaktpunkts un 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projekta “Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai” sadarbībā ar “WIT Berry” vebinārā “Projekta vadība “Apvārsnis” projektu īstenošanas ietvaros” projekta vadības kompetences pilnveidei.

    Sagatavota un iesniegta zinātniska publikācija „Trends in ship-generated waste management: a Case study in the Baltic Sea”, kuras mērķis ir novērtēt eitrofikāciju veicinošu atkritumu apsaimniekošanas scenāriju varbūtējo piesārņojuma risku Baltijas jūrai un sniegt priekšlikumus šī apdraudējuma samazināšanai.

     Uzsākts darbs pie jaunas publikācijas “Zaļā risinājuma koncepcija pelēkā ūdens apstrādei pasažieru kuģos mikroplastmasas un barības vielu piesārņojuma novēršanai”. Izstrādes gaitā tas var mainīties. Publikācijas mērķis būs novērtēt mikroplastmasas un barības vielu koncentrācijas un slodzi, analizēta to izplatības samazināšanas iespējas un sniegts konceptuāls  risinājums pelēkā ūdens attīrīšanai uz esošajiem pasažieru kuģiem.

© 2017 - 2021 Latvijas Jūras akadēmija